Biškopība ir gan zinātne, gan māksla

Bitininkystė iš šalies gali atrodyti kaip paprastas amatas: aviliai, bitės, Medus ir sezoninis darbas gamtoje. Tačiau kuo arčiau prie jos prieini, tuo aiškiau tampa, kad čia neužtenka vien drąsos ar geros įrangos. Reikia žinių, kantrybės, pastabumo ir gebėjimo suprasti bičių šeimą beveik taip pat gerai, kaip žmogus supranta savo artimuosius.

Būtent todėl bitininkystė vienu metu yra ir mokslas, ir menas. Mokslas – nes kiekvienas sprendimas turi įtakos bičių sveikatai, šeimos stiprumui ir medaus kokybei. Menas – nes ne viską galima išmokti iš knygų: daug kas ateina tik per patirtį, nuojautą ir daugybę valandų prie avilių.

Šiame straipsnyje pasakojama, kaip meilė bitėms išaugo nuo vieno seno avilio iki šiuolaikinio bityno, kodėl bitininkui svarbios ne tik darbščios rankos, bet ir smalsi galva, bei kuo gyvenimas su bitėmis pakeičia požiūrį į darbą, gamtą ir žmones.

No vecā stropa līdz mūsdienīgai biškopībai

Kad viss sākās, neviens, pat paši dvīņi, neticēja, ka tas kļūs par mūža mērķi un aizraušanos. Pirms brāļi sasniedza pilngadību, viņi no vecvecāku saimniecības atveda vecu bišu stropu un noķēra savu pirmo roju. Jau tad viņiem pietika drosmes veikli atdalīt kokonu no koka un pārvietot bites strādnieces uz savu stropu. Tā sākās, tā sakot, mīlestība no pirmā acu uzmetiena, kas auga strops pēc stropa. No rāmīša līdz stropam brāļi visu dara paši. Un par to, ka viņi ir patiešām prasmīgi, var spriest pēc bišu un medus dieva Bubilo skulptūras, ko viņi paši ir izgriezuši bišu dravā.

Biškopjiem ir vajadzīgas ne tikai darbīgas rokas, bet arī ideju pilna galva, lai biškopībā spertu soli tālāk. Brāļi, kuri biškopību no hobija ir pārvērtuši par amatu un dzīves aizraušanos, neapstājās pie pirmā šķēršļa, un viņi joprojām ģenerē jaunas idejas Brothers„ Honey produktiem. Un, lai gan uzlabojumiem nav robežu, brāļu bišu dravā jau tagad ir modernas iekārtas. Galu galā, kad mīli, tev nekas nav lieks. Vai tā būtu šī mīlestība, vai patiesa ticība un ieinteresētība, Brāļu bišu drava ir kļuvusi ne tikai par modernu bišu dravu, bet arī par Nacionālās kvalitātes medu. Viens ir skaidrs - ceļš no stropa līdz bišu dravai nav bijis viegls, taču tas ir bijis ļoti interesants un izaicinošs, un 150 stropi ir pierādījums tam, ka visas pūles ir atmaksājušās. Un pats svarīgākais ir tas, ka brāļi biškopji var darīt to, kas viņiem patīk.

Per beveik dešimtmetį bitininkavimo broliai sako jaučiantys ne tik meilę, bet ir pagarbą bitėms ir jų darbui. Mes, žmonės, turime ko iš jų pasimokyti – jos dirba „mirtinai“, t.y. iki savo gyvenimo pabaigos. Tokio triūso vaisius reikia itin vertinti. Būtent todėl prie aukščiausios kokybės medaus išgavimo prisideda ir kokybiškas medaus laikymas bei pakavimas – nuo originalių etikečių iki šešiakampių, korio akutes atkartojančių, stiklainių. Atrodo, viskas apgalvota. Matyt, kad ilgai galvota ir norėta išsiskirti. Pirmiausia, ne komercišku požiūriu į bites ir jų produkciją. Juk laimingų bičių – net medus turi laimės ir pozityvumo vibracijas. O tai gerokai sustiprina medaus ir kitų bičių produktų teigiamą poveikį.    

Bites un biškopji ir kā ģimene

Kad brāļi ar bitēm mijiedarbojas ar mīlestību un cieņu, tu vispirms brīnies un tad apbrīno. Un patiešām, viņu rokās bites izskatās kā mazas mīļas pūku bumbiņas, kas paceļas un krīt līdz ar vēja brāzmu. Daudzi no bišu dravā esošajiem brāļiem ir zaudējuši bailes no bitēm, sadraudzējušies ar tām un pat kaut ko uzzinājuši par sevi. Un noslēpums šeit ir ļoti vienkāršs. Bites ir ļoti līdzīgas cilvēkiem. Tās dzīvo bišu saimēs, kur rūpējas cita par citu, tām ir savi pienākumi, savs raksturs. Kā māte, kā ģimene. Tāpēc mierīgu un mājīgu bišu noslēpums ir kvalitatīvas, izvēlīgas, mierīgas un labsirdīgas bišu mātes, kas šo lēnprātību nes stropā un nodod to tālāk saviem pēcnācējiem. Neļaujiet sevi maldināt - pat vismierīgākā māte izmantos savu ieroci, ja sajutīs briesmas, tāpēc pieejiet tām ar pareizu attieksmi. Uz bišu dravu jādodas, kā saka, ar tīru sirdsapziņu un skaidru galvu. Bites, tāpat kā visi dzīvnieki, ir jutīgas pret mūsu radītajām vibrācijām, tāpēc „kā saucat, tā tās atsaucas“.

Biškopji paši audzē un atlasa bišu mātes, lai nodrošinātu savu bišu kvalitāti, kā arī ieved bišu mātes no citām Eiropas biškopības vietām. Neievētītam cilvēkam bites šķiet vienkāršas būtnes, taču patiesībā tās ir ļoti dažādas. Šīs atšķirības nosaka gan to uzvedību, gan medus produkciju, ziedputekšņi ir kitų bišu produkti saturs, izturība pret slimībām un parazītiem, kārpu veidošanās tendence un citas biškopjiem svarīgas īpašības. Tātad laba bišu māte ir puse no bišu saimes izveides darba. Jaunie biškopji (lai gan pēc pieredzes viņus tā nevarētu nosaukt) palīdz ikvienam izveidot mājīgu bišu saimi, pārdodot savas atlasītās, apaugļotās mātes.

Labi dalīties

Ja jums ir priekšstats par gudru biškopi ar sirmu bārdu, mums ir jānopūlas. Biškopības brāļi apgāž daudzus mītus par biškopjiem un labprāt dalās savās zināšanās. Iespējams, tā ir sava veida misija - tuvināt cilvēkus dabai, kliedēt stigmas un nepamatotas bailes par bitēm. Un bieži vien drosmīgāk ir jauniešiem komunicēt ar jauniešiem. Tāpēc brāļi māca biškopības noslēpumus ikvienam, sākot no bērnudārza vecuma bērniem līdz pat vecvecākiem. Viņu izglītojošās nodarbības, kurās var izgatavot īstu vaska sveci, izliet rotaļlietu u. c., gūst arvien lielāku popularitāti un interesi. Mazie cītīgi gatavo sveces un interesējas par bišu dzīvi. Kas zina, varbūt kādu dienu, kad viņi kļūs lielāki, viņi sāks ar vienu stropu un veicinās šī ļoti sena amata popularizēšanu.

Brāļi biškopji, kuriem netrūkst ideju, vispirms ar savām jaunākajām idejām dalās ar ģimeni, draugiem un kaimiņiem, tad tās desmit reizes testē un tikai 11. reizē „nogriež“ - klientu tiesā. Tā pasaule ieraudzīja medus delikateses – medus su liofilizuotais vaisiais ir uogomis. Klientų pamiltas ir išgirtas produktas tinka net tiems, kurie ne itin mėgsta medų – pagardinus jį vaisiais ar uogomis gaunamas saldus, kvapnus, gražios spalvos kremas. Jį ypač mėgsta mažieji smaližiai, o tėveliai džiaugiasi mažesniu suvartojamo cukraus ar saldumynų kiekiu. Panašiu būdu dienos šviesą išvydo ir vaško žvakės, kurios, pradžioje džiuginusios artimiausius, dabar keliauja po tūlo lietuvio namus ir skleidžia šilumą bei padeda puoselėti šeimos židinį. Namų jaukumui broliai įsigudrino net Kalėdinius vaško žaisliukus pagaminti, kuriais jau ne vienerius metus ir patys puošia savo eglute. Sako, kvapas – neišpasakytas.  Prie tokių kūrybiškų idėjų šiandien prisideda ir natūralūs gumijas pilieni, kurie tapo vienu iš pamėgtų „Brolių medaus“ gaminių. Sklinda malonūs gandai, jog jau greitai sulauksime brolių gaminto ir dailiosios lyties atstovių ne vieną mėnesį testuoto grožiui skirto natūralaus produkto. Kitų sumanymų, besisukančių jų galvose ir širdyse, bitininkai neskubėjo išduoti. Viena tikrai aišku, jie nesiliaus kūrę ir dalijęsi. Kaip patys sako, bitininkystė – amatas apie šeimą ir šeimai, tad jie ir jų klientai – viena didelė šeima. O juk šeimai norisi viso ko geriausio – aukščiausios kokybės medaus, sveikų desertų, jaukios aplinkos, malonaus bendravimo bei pojūčio, kad esi laukiamas ir reikalingas.

Ja jūs kādreiz dodaties uz vietējo gadatirgu un redzat siltas un pārāk jaunas (pēc daudzu domām) sejas, lai būtu biškopji, visticamāk, tie ir biškopju brāļi. Ja jūsu bērni bērnudārzā vai skolā jums stāsta par interesantām lekcijām par bitēm, visticamāk, tie ir biškopības brāļi. Ja jūs kādreiz lasījāt rakstu par mīlestību pret bitēm, iespējams, to rakstījuši mūsu biškopji. Nu, ja nē, tad, kad vēlaties sasildīties un braucat uz Kupišķi, apmeklējiet Brāļu medus bišu dravu. Ne tikai gardā medus dēļ, bet arī ģimenes sajūtas dēļ, kas rodas pat īsā apmeklējuma laikā. „Brāļu medus“ ir daudz vairāk nekā medus. Tas ir vēstījums par ģimenes sirsnību un komunikāciju, savstarpēju palīdzību, cieņu pret bitēm un medu, mīlestību pret Lietuvu un cilvēkiem.